Katra jauna diena ir iespēja kaut ko sākt no jauna, pat ja viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, – par to radio SWH ēterā atgādināja Fredis un Ufo. Bieži jauns sākums ir arī ilgstoša darba vai notikumu rezultāts, piemēram, ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti vai Zviedrijas valdības lēmums pievienoties NATO. Šogad netrūka arī citu jaunu sākumu – no bruņumašīnu "Patria" rūpnīcas atklāšanas līdz vairāk nekā 500 jaundzimušajiem Vidzemes slimnīcā.

Latvija šogad spīdējusi daudz un spoži uz pasaules skatuves ne tikai ar saviem sportistiem un koristiem, kuri mums ir izcili medaļu mednieki, bet arī ar ambicioziem uzņēmējiem, asprātīgām atbildēm un veikumu kino. Arī "Delfi" šogad turpinājām sasniegt jaunas virsotnes un esam priecīgi joprojām būt par Latvijas mīlētāko mediju zīmolu.

Latvijas gada notikumu kaleidoskops apvieno brīžus, kas mūs iedvesmojuši, pārsteiguši un vienojuši, uzjundot emociju gammu. Pēc ilgiem gadiem Latvija beidzot kvalificējās "Eirovīzijas" finālam, bet brāļi Bukarti piepildīja sapni spēlēt vienā maiņā Latvijas hokeja izlasē. Viņu cīņubiedrs Ralfs Freibergs aizkustināja ar frāzi par latviešu valodu, bet basketbolists Dāvis Bertāns negaidīti pievienojās Dubaijas klubam, tikmēr brīvprātīgie ugunsdzēsēji Sabilē paveica patiešām iespaidīgas lietas.

Šis gads raksturojams kā pārmaiņu un atvadu laiks, kas atstājis ievērojamu ietekmi gan sportā, gan kultūrā, gan sabiedrībā. No LTV ētera pazuda leģendārā sporta žurnālista Anatolija Kreipāna balss, uz visiem laikiem pagaisa forums "Cālis.lv", bet par karjeras beigām paziņoja vairāki pašmāju sporta izcilnieki, tostarp hokejists Kaspars Daugaviņš. Savukārt Jānis Timma izvēlējās savu ceļu – spēlēt basketbolu Krievijā, tādējādi neatgriezeniski aizverot durvis Latvijas basketbola izlasei un faniem. Pastāvēt beidza žurnāls "Rīgas Laiks" un avīze "Ludzas Zeme", bet konfekte "Vinnijs" vairs nebūs tāda, kādu to pazinām agrāk.

Ja pirms dažiem gadiem jūs teiktu, ka Ziemeļkorejas karavīri dosies palīgā krieviem, aizstāvot Kurskas apgabalu, 99 no 100 cilvēkiem jūs dēvētu par traku. Bet 2024. gadā tas notika. Tāpat kā notika Kremļa mēģinājumi iebiedēt civilizēto pasauli, izmantojot starpkontinentālo ballistisko raķeti. Negaidīti strauji krita Asada režīms, bet, par laimi, nekrita asteroīds 2024 ON, kas septembrī patraucās garām Zemei. Varam tikai minēt, ko gaidīt no 2025. gada, bet, protams, ceram, ka varēsim rakstīt par Putina pagaišanu nebūtībā.

Gads nesis spilgtus iespaidus ar negaidītiem izaicinājumiem. Armija atzina rūgtās mācības pēc nokritušā drona, bet kiberdrošības eksperti brīdināja par jauniem un arvien bīstamākiem draudiem. Latvijā pirmdienās vairs neiznāk "Latvijas Avīze", kas turpina iezīmēt smagos komerciālo mediju darba apstākļus. Savukārt sporta līdzjutēju nervu noturību pamatīgi pārbaudīja 3x3 basketbolisti, kuri olimpiskajās spēlēs zaudēja Lietuvai. Nekas, nākamreiz viņi mums vēl redzēs. Netrūka arī iedvesmojošu stāstu, piemēram, latviete ar suņu pajūgu veica iespaidīgu ceļojumu aiz polārā loka.

Pēc "viss ir slikti" dzīve iet tikai uz augšu. Un cerams, ka šogad pieredzētās nepatikšanas, apjaušot, ka gadsimta projekta "Rail Baltica" būvniecībā dzelzceļam uz Rīgu naudas nepietiks, ka mākslīgais intelekts krāpniecību ļauj pacelt jaunos augstumos un ka vispār par rītdienas problēmām ir jādomā šodien, kalpos par atspēriena punktu uz gaišajām tālēm.

Arī šogad mūs turpināja sasniegt ziņas par Krievijas karavīru pastrādātajām zvērībām Ukrainā. Savukārt Latvijas iedzīvotājus pamatīgi nokaitināja nespēja laicīgi apturēt mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju un pieļāvumi, ka varētu samazināt apmaksāta bērnu kopšanas atvaļinājuma ilgumu.

Aizvadītajā gadā skandālos pamanījās iekļūt gan Latvijas politikas smagsvari no "Jaunās Vienotības", gan aviokompānija "airBaltic", gan vairāki kultūras un izklaides industrijas pārstāvji. No skandāliem neizspruka arī sporta ziņu slejas, jo pa vīlēm izjuka Latvijas perspektīvākais bobsleja četrinieks un atklājās netīkamas paraolimpiskā biznesa aizkulises.

"Kļūdas komunikācijā" vai "slikta komunikācija" varētu būt vieni no gada spārnotajiem teicieniem, kas šogad diemžēl raksturoja valsts institūciju nespēju uzņemties skaidru atbildību par saviem lēmumiem. Amatpersonas kļūda lielākā mērā nekā parasti kļuvusi par komunikatora nastu, bet dienas beigās rezultāts skarbs – arvien grūtāk valsts iestādēm panākt iedzīvotāju uzticību.