Ar jaunu jaudu 'Delfi' atsāk sadaļas 'Atmaskots' darbību
Propaganda, dezinformācija un maldināšana ir kļuvusi par publiskās vides sastāvdaļu, un arī viltus ziņas nav nekas jauns – tās dažādos formātos eksistējušas jau sensenos laikos, taču, mainoties tehnoloģiju iespējām un auditoriju sasniedzamībai, palielinās arī ļaunprātīgi izplatīto vēstījumu vēriens. "Delfi" ir svarīgi rūpēties par informatīvās telpas tīrību, jo tas tiešā veidā skar Latvijas kā demokrātiskas valsts pamatus, un dezinformācijas atmaskošana ir daļa no darba, lai šos pamatus stiprinātu.
Viltus ziņu atmaskošana arī saskan ar "Delfi" vīziju par ieinteresētu sabiedrību, kurā cilvēkiem ir pieejama uzticama informācija par svarīgāko. Lai lasītāji spētu patstāvīgi pieņemt lēmumus un notiktu nesagrozītā informācijā balstīta viedokļu apmaiņa, sākot ar 2022. gada augustu, sadaļā "Atmaskots" publicējam divu veidu rakstus – mūsu ilggadējā partnera Austrumeiropas politikas pētniecības centra (APPC) pētnieku sagatavoto analīzi, kas izķidā Krievijas un Baltkrievijas izplatītos melu stāstus, kā arī faktu pārbaudes rakstus par dezinformācijas gadījumiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Krievijas agresijas Ukrainā sakarā īpašu uzmanību pievēršam Kremļa dezinformācijas atbalsīm Latvijas informācijas telpā.
"Delfi" saviem lasītājiem ik dienu piedāvā plašu un daudzpusīgu informāciju par Latvijā un aiz tās robežām notiekošo, veicinot izpratni par nozīmīgiem tematiem. Faktu pārbaude papildina šo procesu, ievieš skaidrību un ļauj labāk izprast dezinformatoru mērķus.
"Delfi" saviem lasītājiem ik dienu piedāvā plašu un daudzpusīgu informāciju par Latvijā un aiz tās robežām notiekošo, veicinot izpratni par nozīmīgiem tematiem. Faktu pārbaude papildina šo procesu, ievieš skaidrību un ļauj labāk izprast dezinformatoru mērķus.
"Delfi" ir Starptautiskā Faktu pārbaudes tīkla (International Fact-Checking Network (IFCN)) biedrs, lai pārbaudītu iespējamu manipulāciju par notiekošo citās valstīs, kā arī sniegtu partneriem pārbaudītu informāciju par notiekošo Latvijā.
IFCN biedra statuss dod mums tiesības arī "Facebook" ierakstos paustu informāciju atzīmēt kā maldinošu vai daļēji maldinošu. Tiesa, apzinoties mediju ētiku un atbildību, katru nieku nepārbaudām, jo pastāv arī risks, ka maldinošajam ierakstam tiks dota lielāka auditorija. Piemēram, ja kāds cilvēks publicē nepatiesu informāciju, kurā minēts, ka Latvija vairs nekad nerīkos Dziesmu svētkus, un ar šo informāciju būs dalījušies vien pārdesmit cilvēku, tas paliks uz paša ieraksta autora sirdsapziņas. Taču, ja ar šo ierakstu būs dalījies, piemēram, tūkstotis lietotāju vai tas pēdējo diennakšu laikā būs sasniedzis daudzus desmitus tūkstošu lielu skatījumu auditoriju, tad par šādu maldinošu informāciju pie ieraksta izveidosim brīdinājumu, ka tas ir nepatiess. Lietotāji aizvien varēs to izlasīt, bet vispirms redzēs piebildi par izteikumu atbilstību faktiem.
Būtiski uzsvērt, ka "Delfi" nedzēš "Facebook" lietotāju ierakstus – ne tekstu, ne bildes, ne video –, bet gan pievieno tiem atzīmi, ka informācija ir pilnīgi vai daļēji maldinoša, kā arī šo atzīmi papildina ar saiti uz rakstu, kas to izskaidro un pamato. Ierakstu autoriem pirms atzīmes izdarīšanas lūdzam sniegt komentāru, kāpēc šādu informāciju publicējuši un kas bijis informācijas avots.
Brīdinājuma atzīmes pie politiķu ierakstiem "Facebook" neliekam, jo vēlētājam ir tiesības zināt, ko publiski pauž viņa vēlētais politiķis. Protams, tas neatceļ žurnālistu jau ierasto uzdevumu rūpīgi sekot līdzi politiķu teiktajam un par maldinoši sniegtu informāciju vēstīt lasītājam, kā tas portāla "Delfi" publikācijās jau darīts līdz šim.
Sadaļas "Atmaskots" redaktors ir pieredzējušais "Delfi" ārzemju ziņu nodaļas redaktors Ansis Īvāns, kurš savā žurnālista darbā daudz strādājis ar Kremļa dezinformācijas atmaskošanu.
IFCN biedra statuss dod mums tiesības arī "Facebook" ierakstos paustu informāciju atzīmēt kā maldinošu vai daļēji maldinošu. Tiesa, apzinoties mediju ētiku un atbildību, katru nieku nepārbaudām, jo pastāv arī risks, ka maldinošajam ierakstam tiks dota lielāka auditorija. Piemēram, ja kāds cilvēks publicē nepatiesu informāciju, kurā minēts, ka Latvija vairs nekad nerīkos Dziesmu svētkus, un ar šo informāciju būs dalījušies vien pārdesmit cilvēku, tas paliks uz paša ieraksta autora sirdsapziņas. Taču, ja ar šo ierakstu būs dalījies, piemēram, tūkstotis lietotāju vai tas pēdējo diennakšu laikā būs sasniedzis daudzus desmitus tūkstošu lielu skatījumu auditoriju, tad par šādu maldinošu informāciju pie ieraksta izveidosim brīdinājumu, ka tas ir nepatiess. Lietotāji aizvien varēs to izlasīt, bet vispirms redzēs piebildi par izteikumu atbilstību faktiem.
Būtiski uzsvērt, ka "Delfi" nedzēš "Facebook" lietotāju ierakstus – ne tekstu, ne bildes, ne video –, bet gan pievieno tiem atzīmi, ka informācija ir pilnīgi vai daļēji maldinoša, kā arī šo atzīmi papildina ar saiti uz rakstu, kas to izskaidro un pamato. Ierakstu autoriem pirms atzīmes izdarīšanas lūdzam sniegt komentāru, kāpēc šādu informāciju publicējuši un kas bijis informācijas avots.
Brīdinājuma atzīmes pie politiķu ierakstiem "Facebook" neliekam, jo vēlētājam ir tiesības zināt, ko publiski pauž viņa vēlētais politiķis. Protams, tas neatceļ žurnālistu jau ierasto uzdevumu rūpīgi sekot līdzi politiķu teiktajam un par maldinoši sniegtu informāciju vēstīt lasītājam, kā tas portāla "Delfi" publikācijās jau darīts līdz šim.
Sadaļas "Atmaskots" redaktors ir pieredzējušais "Delfi" ārzemju ziņu nodaļas redaktors Ansis Īvāns, kurš savā žurnālista darbā daudz strādājis ar Kremļa dezinformācijas atmaskošanu.
“
""Atmaskots" projektu sadarbībā ar APPC sākām jau 2020. gadā, publicējot vairāk nekā 50 rakstus un 25 podkāsta epizodes, kas veltītas tieši Kremļa izplatīto melu atspēkošanai. Tagad ar jauno "Atmaskots" projektu strādāsim vēl aktīvāk, paplašinot tēmu loku," stāsta Īvāns.
Faktu pārbaudi veic "Delfi" žurnāliste Paula Dēvica, savukārt APPC saturu gatavo pieredzējušu dezinformācijas pētnieku komanda starptautisko attiecību maģistra Mārča Baloža vadībā.
"Faktu pārbaude man ir ne tikai veids, kā pierādīt vai apgāzt kādu apgalvojumu, bet arī veids, kā iedot lasītājam plašāku kontekstu par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē. Uzskatu, ka īpaša nozīme tam ir šobrīd, kad dezinformācijas un maldu informatīvajā telpā, šķiet, kļūst arvien vairāk. Tāpēc katram tematam pievēršos ar īpašu rūpību, skatot to plašākā kontekstā."
2022./2023. gadā "Atmaskots" satura veidošanu finansiāli atbalsta Latvijas Mediju atbalsta fonds (MAF) un Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF).
