Ar ideoloģiju mēs saprotam abstraktu sistēmu, kas sastāv no vērtējumos balstītām pārliecībām, kuras apvieno kādu noteiktu sociālo grupu tās attieksmēs pret politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. "Delfi" neitralitātes princips nozīmē – darbiniekiem jātiecas, cik iespējams, izvairīties no savas personiskās ideoloģijas iespaida uz radīto saturu.

"Delfi" nenostājas neviena pusē. Ja kāds politikas, valsts pārvaldes, ekonomikas darbinieks veic kādu objektīvi pozitīvu darbību, tad tā tas tiek arī aprakstīts, neskatoties uz to, kāda ir šīs personas ideoloģiskā reputācija, savukārt, ja kāds ir objektīvi nogrēkojies, tad tā tas arī tiek aprakstīts, neskatoties uz šīs personas ideoloģijas tuvumu "Delfi" darbinieka pārliecībai. Tomēr neitralitāte un objektivitāte nenozīmē, ka mums jāpublicē dezinformējošs saturs.

"Delfi" darbiniekiem var būt savas politiskās un ideoloģiskās simpātijas, taču, veidojot "Delfi" publikācijas, tās nedrīkst izpaust.

Lai arī "Delfi" ir skaidri deklarējis redakcionālo politisko un ideoloģisko neitralitāti, tomēr redakcijai nav jāievēro "viltotā līdzsvara" (false balance) pieeja. "Delfi" neizvēlas tādus avotus un nepublicē tādus viedokļus, kuri radikālā formā ietver naida runu, dezinformāciju, aicinājumu uz vardarbību pret konkrētām sabiedrības grupām, rasismu, demokrātiskas iekārtas apdraudēšanu, antisemītismu un citu krimināli sodāmu uzskatu paušanu. Ja ir šaubas par viedokļa atbilstību labai praksei, pirms tā publicēšanas "Delfi" darbinieks konsultējas ar redakcijas vadību.

Ja viedoklis ir ass, margināls, taču nav krimināli sodāms vai acīmredzami ar neadekvātu psiholoģisku noviržu pazīmēm, to iespējams publicēt "Versiju" sadaļā. Ja ir šaubas par viedokļa atbilstību labai praksei, pirms tā publicēšanas "Delfi" darbinieks konsultējas ar redakcijas vadību.

Pie visām nāves ziņām par konkrētiem cilvēkiem "Delfi" darbinieks veic šādas darbības – 1) noņem reklāmas banerus, 2) noņem lasītāja viedokļa paušanas iespēju. Ja gadījums ir ar izvērstu turpinājumu – publiskas atmiņas, nekrologi, reportāžas no izvadīšanas –, vēl vairākiem rakstiem veic šīs pašas darbības. Tas pats attiecas uz ziņām par lielām avārijām, traģēdijām

Iepriekš minētie liegumi jāattiecina arī uz ierakstiem sociālajos tīklos par šiem tematiem.

Ja atbildīgais redaktors/dežurants pamana aizskarošu lasītāja viedokli vai sūdzību par lasītāja viedokli, viņš informē moderatoru. Ja moderators nav pieejams, redaktors/dežurants pats reaģē un pieņem lēmumu.

"Delfi" dažkārt nevairās no skandalozu, savādu, šokējošu un uzjautrinošu materiālu publicēšanas, taču šādus materiālus nepozicionē kā galvenās ziņas ("top" zonā) un uztur līdzsvaru starp šādu ziņu un nopietnās informācijas "izsēšanu" sociālajos tīklos.

"Delfi" darbiniekiem atļauts pieņemt dāvanas, ja tiek informēta pārējā redakcija, vienlaikus skaidri apzinoties, ka žurnālistiskajā darbībā netiks pieļauta nekāda labvēlība dāvanas sniedzējam. Nedrīkst pieņemt nesamērīgi dārgas dāvanas un naudu.

"Delfi" darbinieks, atbildot uz jebkura sabiedrības locekļa, kurš vērsies "Delfi", jautājumiem vai sūdzībām, nedrīkst kļūt nepieklājīgs un rupjš.

Publikācijās par nepilngadīgajiem un personām ar garīgās attīstības traucējumiem aprakstāmajām personām jābūt anonimizētām. Ja ir būtiski apsvērumi par personas datu atklāšanu, jākonsultējas ar redakcijas vadību.

"Delfi" darbinieki savā privātajā komunikācijā, t. sk. sociālajos tīklos, drīkst paust savus personiskos politiskos vai ideoloģiskos uzskatus, taču vienlaikus sociālā tīkla profila aprakstā jāatzīmē, ka tā nav "Delfi" oficiālā nostāja.

"Delfi" darbiniekam ir pienākums, cik iespējams, atturēties no tādas nostājas paušanas, kuras dēļ var tikt pakļauts kritikai "Delfi" kā medijs. Jāatturas no tādu tekstu, attēlu vai video privātas publicēšanas, kuri var tikt uztverti kā politiski, rasistiski, seksistiski, reliģisko pārliecību aizskaroši vai kā citādi favorītiski.

"Delfi" darbinieki publiski nedrīkst izteikties ar necieņu pret konkurentiem

"Delfi" darbinieki publiski nedrīkst izpaust "Delfi" komercnoslēpumus, radošās ieceres, statistiku u. tml., ja tas nav atrunāts ar "Delfi" vadību.

"Delfi" ir operatīvs medijs – vienmēr cenšas lasītājiem paziņot pēc iespējas ātrāk par notiekošo, taču publicēto materiālu noformē kvalitatīvi – izmantojot foto, video, rūpējoties par profesionāli izvēlētu virsrakstu, gramatiku, stilu, pievienotajiem saistītajiem rakstiem, datu vizualizācijas rīkiem utt.

"Delfi" nepublicē ziņas pēc "copy paste" principa (nepievienojot tekstam papildu vērtību). Izņēmums ir pārpublikācijas no medijiem, ar kuriem noslēgtas īpašas vienošanās. Taču arī pārpublikāciju gadījumā redakcija maina teksta stilu atbilstoši "Delfi" stila grāmatai (pēdiņu, domuzīmju lietojums, datuma pieraksta veids u. tml.).

Galvenais priekšnosacījums, lai materiāls tiktu publicēts, ir tā svarīgums sabiedrībai. "Delfi" vienmēr izvērtē sabiedrības ieguvumu, katras preses relīzes publicēšanas gadījumā. Darbinieks pārbauda PR speciālistu ieteikto pseidonotikumu pamatotību publikācijai.

Ja ir šaubas, vai materiāls ir tā vērts, lai no tā veidotu ziņu, "Delfi" darbinieki konsultējas ar kolēģiem.

Ja ir šaubas, kurai tematiskajai rubrikai pieder materiāls, "Delfi" darbinieki konsultējas ar kolēģiem.

"Delfi" pēc iespējas cenšas izmantot dažādus avotus – intervijas, datubāzes, dokumentus, novērojumus utt.

Publicējot citu iesūtītās preses relīzes, "Delfi" darbinieki vienmēr noformē rakstus pēc labas žurnālistikas standartiem – norāda informācijas avotu un dzēš informāciju, kura tieši neattiecas uz rakstā minēto vai īpaši slavina kādu trešo pusi.

"Delfi" stingri praktizē daudzpusību saturā. Ja operativitātes apsvērumu dēļ ārkārtas gadījumā tikusi publicēta ziņa, kas balstīta viena avota paziņojumā, tad tai noteikti sekos nākamie raksti par šo pašu tēmu. "Delfi" darbinieki nepublicē ziņas, kas sastāv tikai no viena anonīma avota sniegtām liecībām.

Jebkuru piesūtītu šķietami ekskluzīvu informāciju (ugunsgrēki, avārijas, mirušas slavenības, utt.) pirms publicēšanas "Delfi" darbinieki pārbauda pie vēl viena avota, aizdomīgus e-pastus pārbauda attiecīgajos dienestos (VUGD, policija), šaubīgu tvitera informāciju pārbauda dienestos vai konsultējas ar atbildīgo redaktoru.

"Delfi" darbinieki vienmēr pārbauda, vai viedokļu sadaļai "Versijas" piesūtītā viedokļraksta autors ir reāls cilvēks un vai viņš nav interešu konflikta statusā, piemēram, tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā u. tml. Tas ne vienmēr nozīmē, ka šī autora tekstu nepublicē, bet tādā gadījumā atbildīgais redaktors izlemj, vai pievienot redakcijas piebildi par šo interešu konfliktu.

Izvēloties ilustrācijai attēlu, darbinieks rūpējas, lai tas pēc iespējas spēcīgāk uzrunā, ir interesants. "Delfi" nepublicē nesen publicētas, bieži ekspluatētas un garlaicīgas bildes. Priekšroka ir cilvēkam attēlā, no cilvēkiem priekšroka ir tuvplāniem, no tuvplāniem priekšroka ir neoficiālām bildēm. "Delfi" nepublicē aprakstāmā cilvēka cieņu aizskarošus attēlus.

Ja informācijas avots piedāvā maksāt par satura publicēšanu, "Delfi" darbinieks to novirza uz reklāmas daļu. "Delfi" redakcijas darbiniekiem ir aizliegts apsolīt/tirgot iespēju publicēt savu viedokli vai rakstu par interesējošo tematu "Delfi" portālā par naudu.

"Delfi" redakcijas darbinieks neveic redakcionālas izmaiņas saturā vai tā noformējumā, ja to pieprasa reklāmas pārdošanas klients. Attiecīgā konflikta situācija tiek novirzīta pie "Delfi" vadības.

Sūdzības par konkrētiem pārkāpumiem "Delfi" publicē tikai pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes vai uzņēmuma komentārs. Ja uzrunātā puse nesamērīgi ilgi vilcinās ar komentāru, "Delfi" redakcijas darbinieks, konsultējoties ar redakcijas vadību, var publicēt rakstu, norādot, ka komentārs nav saņemts.

Redaktori ir tiesīgi jebkurā brīdī uzdot darbiniekam mainīt tēmu un strādāt pie būtiskāka temata. Ja darbinieks tomēr jauno tematu neuzskata par prioritāru, viņš drīkst lēmumu apstrīdēt redakcijas vadībai.

"Delfi" redakcijā ir aizliegts plaģiātisms – uzdodot par savu cita cilvēka radītu tekstu vai ideju bez autora atļaujas vai iekļaujot to saturā bez skaidras atsauces.

Saņemot sūdzību par kļūdu, "Delfi" darbinieks konsultējas ar atbildīgo redaktoru. Ja kļūda ir skaidri atzīstama, "Delfi" pēc iespējas ātrāk publicē atsaukumu vai precizējumu, norādot to raksta virsrakstā, un gadījumos, kur tas ir būtiski, arī raksta beigās. Ja sūdzības iesniedzējs bijis subjektīvs, nav balstījies faktos un sūdzības apmierināšana kaitē "Delfi" kā neietekmējama medija reputācijai, redaktors nodod sūdzību juristam atbildes sagatavošanai. Ja jurists uzskata, ka jāpublicē atsaukums vai precizējums, tas jādara.

"Delfi" nedod rakstus pārlasīt avotiem. Šāda prakse kaitē neatkarīgai žurnālistikai. Izņēmuma gadījumos var parādīt avotam tikai tās vietas rakstā, kas attiecas uz autora teikto, un tikai par to, kas attiecas uz konkrētiem faktiem, kuri prasa precizēšanu, – skaitļi, datumi, apjomi u. tml. Izņēmuma gadījumi var ietvert arī traģiskus, emocionāli sāpīgus stāstus.

"Delfi" kā uzņēmums uzskata, ka darbinieka intereses ir vērtējamas ļoti augstu. Ja "Delfi" darbinieks būs apmierināts un saredzēs izaugsmes iespējas, tad arī mūsu saturs būs kvalitatīvs. Darbiniekiem ir tiesības ierosināt savu rotāciju citu pienākumu veikšanai.

"Delfi" darbiniekam ir iespējas vērsties pie vadības ar ierosinājumiem un kritiku un sagaidīt problēmas risinājumu.

"Delfi" darbiniekam ir tiesības ierosināt dažādas apmācības un kursus, kurus uzņēmumam organizēt. "Delfi" organizē gan mediju darbinieku prasmju pilnveidošanas apmācības, gan kursus par vispārcilvēcīgiem sociālās dzīves izpratnes jautājumiem.

"Delfi" rūpējas, lai redakcijā būtu radošs un harmonisks mikroklimats, nekavējoties atrisina iespējamas mobinga vai intrigu problēmas.

"Delfi" organizē darbiniekiem saliedēšanās pasākumus un citas komandas garu kaldinošas aktivitātes.