Ar prasību nodrošināt nepietiks – aprūpes pakalpojama pieejamība ilgtermiņā
Žurnāliste: Dita Vinovska
Video: Miks Siliņš, Patriks Pauls Briķis
Video: Miks Siliņš, Patriks Pauls Briķis
Aprūpes pakalpojuma pieejamība Latvijā ir atkarīga no pašvaldības, kurā cilvēks dzīvo. Kamēr vienā vietā pieejamais atbalsts varētu šķist labāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu, citā tā nav vispār. Kāpēc dažādās pašvaldībās pakalpojumi atšķiras, kas tiek darīts, lai tā nebūtu, un kādi ir galvenie izaicinājumi aprūpes jomā, centāmies noskaidrot sarunā ar Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem.
Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Aldis Dūdiņš norāda, ka ne visās pašvaldībās ir pieejams aprūpes pakalpojums. Saskaņā ar LM datiem pašlaik to piedāvā 106 pašvaldības. Viņš skaidro, ka pat aprūpe institūcijā jeb tā sauktajos pansionātos nav pieejama visur, lai arī saskaņā ar likumu tas ir obligāti nodrošināms pakalpojums. Kā vienu no labākajiem piemēriem aprūpes nodrošināšanā Dūdiņš min Rīgas pašvaldību, kur ļoti labi ir nodrošināta arī aprūpe dzīvesvietā.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte skaidro, ka pašlaik lielākais izaicinājums aprūpes pakalpojuma mājās nodrošināšanai ir ļoti lielie attālumi starp viensētām lauku teritorijās. "Tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzējam ievērojams laiks ir jāpavada ceļā, lai nokļūtu no viena cilvēka pie otra." Tāpēc arī lauku teritorijās bieži vien nav iespējams nodrošināt tādas intensitātes pakalpojumu kā pilsētās. "Izaicinājumi pilsētas teritorijā un lauku teritorijā būtiski atšķiras." Rudzīte norāda, ka atšķirības pakalpojuma pieejamībā ietekmē ļoti daudzi faktori, tostarp pakalpojuma nodrošinātāji attiecīgajā reģionā.
Pašlaik LM ar partneriem strādā pie izmaiņām likumdošanā, kuru mērķis ir dot precīzākas norādes pašvaldībām par nodrošināmajiem pakalpojumiem, kā arī minimālo pakalpojumu grozu. Dūdiņš gan piebilst, ka pēc diskusijām atbildīgajās Saeimas komisijās likumprojekti var atšķirties no tā, kas ieplānots pašlaik.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte skaidro, ka pašlaik lielākais izaicinājums aprūpes pakalpojuma mājās nodrošināšanai ir ļoti lielie attālumi starp viensētām lauku teritorijās. "Tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzējam ievērojams laiks ir jāpavada ceļā, lai nokļūtu no viena cilvēka pie otra." Tāpēc arī lauku teritorijās bieži vien nav iespējams nodrošināt tādas intensitātes pakalpojumu kā pilsētās. "Izaicinājumi pilsētas teritorijā un lauku teritorijā būtiski atšķiras." Rudzīte norāda, ka atšķirības pakalpojuma pieejamībā ietekmē ļoti daudzi faktori, tostarp pakalpojuma nodrošinātāji attiecīgajā reģionā.
Pašlaik LM ar partneriem strādā pie izmaiņām likumdošanā, kuru mērķis ir dot precīzākas norādes pašvaldībām par nodrošināmajiem pakalpojumiem, kā arī minimālo pakalpojumu grozu. Dūdiņš gan piebilst, ka pēc diskusijām atbildīgajās Saeimas komisijās likumprojekti var atšķirties no tā, kas ieplānots pašlaik.
"Nosaukt šos pakalpojumus vārdā – tā ir tikai viena no problēmām, tikai viena medaļas puse. Profesionāļu diskusijās mēs nonācām pie secinājuma, ka viena no lielākajām problēmām ir pakalpojumu finansēšanas ilgtspēja. Ja nepieciešamie lēmumi netiks pieņemti ar tālejošu skatu uz priekšu, visu pakalpojumu nosaukšana būs tikai tāds kosmētisks pasākums."
- Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrija
- Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrija
"Jaunajā pašvaldību likumā var pārformulēt, var ierakstīt precīzus nosaukumus, bet problēma jau ir šajā dalītajā finansējumā, un ir jautājums, kas ko finansē," piekrīt Rudzīte. Jau šobrīd daudzas pašvaldības saskaras ar lieliem izaicinājumiem, īpaši ņemot vērā prognozējamo ieņēmumu samazināšanos nākamgad, tāpēc skaidrības par nākotni pašlaik nav.
