Šobrīd sociālajam tīklam ir vairāk nekā 55 partneri, kuri pārbauda faktus vairāk nekā 45 valodās visā pasaulē. No politiskās ietekmes neatkarīgais Starptautiskais faktu pārbaudes tīkls (International Fact-Checking Network) šim darbam akreditējis Lietuvas DELFI redakciju, kura projektam piesaista kolēģus gan Latvijā, gan Igaunijā.

No Latvijas DELFI redakcijas ar "Facebook" ziņu lentes faktu pārbaudīšanu nodarbosies "DELFI plus" redaktore Laura Dzērve, ārzemju ziņu žurnālists Andris Kārkluvalks, nacionālo ziņu un biznesa ziņu nodaļas redaktors Filips Lastovskis un zinātnei un izglītībai veltītās sadaļas CAMPUS redaktors Edžus Miķelsons, kuriem visiem cīņa ar dezinformāciju un publiskajā telpā izplatītās informācijas pārbaude ir ikdienas darbs.

Kā pirmais "Facebook" faktu pārbaudes rakstu sērijā startējis "Delfi plus" redaktors Filips Lastovskis ar publikāciju "Nē, mediji nemuļķo – Itālijā mirušo skaits ir ļoti augsts". Tajā viņš izskaidrojis kāda "Facebook" lietotāja Gata ierakstu par Covid-19 mirstības rādītājiem Itālijā, kurā Gatis dalās savos novērojumos, secinot, ka tauta tiek muļķota.

Savukārt jaunākais Lauras veikums par attiecīgo tēmu ir "Filma, ko televīzijas atsakās rādīt: kas savirmojis onkoloģijas nozari". Tā centrā ir režisores Ritas Brokas dokumentālā filma "24/7" par Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) likvidēšanu. Pārbaudot faktus saistībā ar filmā paustajiem apgalvojumiem, žurnāliste atklāja, ka vairāki patiešām neatbilst pēdējo gadu situācijai. "Manuprāt, faktu pārbaude ir katra žurnālista uzdevums, veidojot ikvienu – lielāku vai mazāku – rakstu, sižetu vai raidījumu. Turklāt bieži vien interesantākais ir ne tikai saprast, kas ir pareizi un kas nepareizi, bet arī – kāpēc šādi apgalvojumi parādās," uzskata Laura.

"Nē, 5G neizraisīja ne vēzi, ne Covid-19 pandēmiju, bet daļa cilvēku mēģina mūs pārliecināt, ka izraisīja gan. Nē, ūdenim nav atmiņas, bet daļa cilvēku mēģina mūs pārliecināt, ka ir gan. Tieši tāpēc iesaisti "Facebook" faktu pārbaudes projektā uzskatu par lielisku iespēju turpināt jau iepriekš uzsākto – censties mazināt pseidozinātniska satura izplatību Latvijā," skaidro Edžus.

Faktu pārbaudes programma tiek ieviesta saskaņā ar "Facebook" trīsdaļīgo stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot ziņu joslā attēloto stāstu kvalitāti un patiesumu, kas nav iespējams bez kompetentu speciālistu līdzdalības. Portāla DELFI žurnālistu darbs palīdzēs samazināt viltus ziņu un neīsta satura apjomu un izplatību, sniedzot sabiedrībai detalizētāku informāciju par "Facebook" redzamajiem ierakstiem, tostarp arī reklāmām, fotogrāfijām un videomateriāliem. Savukārt "Facebook" Kopienas standartiem vai Reklāmu noteikumiem neatbilstoši konti un saturs tiks dzēsts.

Kad faktu pārbaudītājs atzīmē, ka stāsts ir nepatiess, "Facebook" ziņu joslā tas nonāk zemāk, tādējādi būtiski samazinās tā izplatība. Tas savukārt aptur izdomājumu izplatīšanos un samazina to cilvēku skaitu, kuri šīs ziņas ierauga. Arī lapām un domēniem, kas atkārtoti izplata viltus ziņas, tiek samazināta redzamība un tiek liegta iespēja gūt ieņēmumus un reklamēties. Kad ieraksts tiek atzīmēts kā nepatiess, "Facebook" brīdina cilvēkus, kas to redz vai ar to cenšas dalīties, ka šis ieraksts ir atzīmēts kā nepatiess.