"Delfi" redakcija ikdienā veic daudz un dažādas izvēles – sākot ar to, par kurām tēmām veidot saturu un kāpēc lasītājiem būtu svarīgi par to uzzināt, līdz tam, kā pārbaudīt faktus, kurus ekspertus intervēt un kādus attēlus vai video fragmentus izmantot. Šīs izvēles žurnālisti un redaktori veic atbildīgi, ievērojot žurnālistikas principus, labo praksi un sabiedrības intereses.

Skaidrot, kā strādā redakcija, ir ļoti svarīgi, jo internets un sociālie mediji ir pārpludināti ar informāciju, kuras izplatītāji neatbild par to, vai tā ir patiesa vai nav, pretēji medijiem, kuriem ir ļoti stingri noteikta atbildība, vakara ievadā teica žurnāliste un redaktore Aija Krūtaine, kura ir atbildīga par "Delfi" abonēšanas saturu.

Šajā reizē "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis pastāstīja par aizkulisēm tam, kā tapa viņa raksti par Latvijā dzīvojošā krievu miljardiera Pjotra Avena šī brīža gaitām Latvijā, ar tiem vari iepazīties šeit un šeit. Tie šoruden sapurināja Latvijas sabiedrisko telpu, jo mainīja publisko telpu pārpludinājušo pozitīvo naratīvu par krievu uzņēmēju, kurš bija viens no Krievijas kleptokrātijas sistēmas arhitektiem.

No malas žurnālistika var likties viegla: kas tur liels – uzrakstīt saistošu stāstu! Taču Filips atklāja, ka abu publikāciju veidošana par Avenu viņam prasīja mēnešus, pārbaudot faktus un runājot ar desmitiem avotu gan klātienes, gan attālinātās sarunās un intervijās. Kamēr bija daudzi, kas dalījās ar tiem pieejamo informāciju, citkārt Filips saņēmis gana daudz pretreakciju, tostarp "draudzīgus" aicinājumus apdomāt, vai tas, ko viņš dara, ir aiz labas ticības.

Savukārt "Delfi Life" žurnāliste Nikola Šakale, kura ir spoža intervētāja un māk “atvērt” savu rakstu varoņus kā neviens cits, dalījās ar saviem mīļākajiem stāstiem. Viens no tādiem ir par uzņēmēju Ilvu Sporni, kura detalizēti stāstīja, kā cīnījās ar alkoholismu. Nikola atklāja, ka pēc šī stāsta publicēšanas pie viņas vērsās vairākas sievietes, daļa no kurām arī nolēma pievienoties programmai, kas Ilvai palīdzēja mainīt dzīvi un kļūt par atturībnieci.

Savukārt viena no mammām, kuru Nikola intervēja "Delfi" un "Ziedot.lv" projekta "Stiprini stipros" ietvaros, lai palīdzētu vākt ziedojumus mūžīgo bērnu vecāku atbalstam, jau pēc diktofona izslēgšanas atklāja, cik pašai bijis grūti pārdzīvot dēla nelaimes gadījumu un cīnīšanos par viņa dzīvību. Tā kā Nikola uzskatīja, ka šo mammas stāstu arī būtu svarīgi iekļaut rakstā, viņa lūdza atļauju to tomēr izmantot, kam arī saņēma mammas piekrišanu.

"Man ir svarīgi būt godīgai pret saviem intervējamajiem, taču man ir jābūt arī godīgai pret saviem lasītājiem," sacīja Nikola. Viņa ar cieņu intervē savu stāstu varoņus, ieklausoties, bet netiesājot viņus.

Nikola saka, ka nav vienas formulas, kur atrast stāstu varoņus. Viņasprāt, katrs no mums ir kāda "Delfi" raksta vērts – lai dalītos pieredzē, pārdzīvojumā, piedzīvojumā, ceļojumā vai pat gardā receptē, ar ko iedvesmot citus. Reizēm stāsta varoņi atrod arī viņu pašu. Pagājušajā gadā Nikola veidoja "Delfi" rakstu sēriju par narkomānijas postu Latvijā, tostarp sarunājās ar dzejnieka Andra Ogriņa bijušo sievu. Pēc raksta publicēšanas viņa saņēma kādas mammas stāstu – viņas dēli bija nomiruši narkotiku atkarības dēļ. Šajā intervijā Nikola pirmo reizi karjerā saņēma nosacījumu: "Tikai apsoliet, ka neraudāsim." Tas, kā viņa pati stāstīja, nebūt nebija viegli.

"Es uzskatu, ka žurnālistam nebūt ne vienmēr ir jābūt tam skarbajam skolotājam, kas ar bravūru cenšas izdabūt patiesību vai informāciju. Protams, arī tādiem žurnālistiem ir sava loma, bet, manuprāt, jebkuru sarunu var vadīt tādā ļoti cilvēcīgā stilā – ar sirsnību, pieņemšanu un bez jebkādas salīdzināšanas. Man kā žurnālistei visvairāk patīk būt klātesošai, klausīties un iedziļināties cilvēkos, uzdodot tos pareizos, reizēm āķīgos jautājumus īstajā laikā un ar pareizo balss intonāciju. Tieši šādi, lēnām un saudzīgi, cilvēks atveras un man uzticas," stāstīja Nikola.

Iniciatīva regulāri tikties ar abonentiem ļauj gan redakcijas darbiniekiem ieraudzīt savus lasītājus, par kuriem ikdienā žurnālisti un redaktori domā, veidojot saturu, gan "Delfi" lasītājiem tuvāk ieraudzīt autorus un uzzināt, "kas lācītim vēderā".